Atpūtas un veselības centrs "Imantas" piedāvā rehabilitāciju un atpūtu vienā no skaistākajām un zaļākajām vietām Latvijā, Kurzemes piekrastē, - Jūrkalnes stāvkrastā. Apkārtējās dabas skaistums relaksē un dziedina jau pats no sevis.
Visu gadu darbojas viesu nams, kafejnīca, bārs un pirts, vasaras periodā arī divvietīgas, četrvietīgas un piecvietīgas kotedžas un klientu virtuve.
Atpūtas un veselības centrā „Imantas” ietilpst viesu nams  “Imantas” un kempings “Sīļi”, kas atrodas vecās Labraga muižas teritorijā, 300 m no jūras, Rīvas upes ielejas stāvajā krastā. Šī ir sevišķa vieta ar vareniem, seniem kokiem, brīnišķīgo un neskarto upes ieleju, koka tiltu un ūdenskritumu. Caur Rīvas upes senleju vijas dabas taka "Rīvas loki".
Viesu ērtībām atvērta kafejnīca un bārs. Mūsu pavāri pagatavos ēdienus arī speciālām diētām, ņemot vērā ārsta vai dietologa rekomendācijas. Viesi var apmeklēt biljarda zāli, palasīt grāmatu atpūtas stūrītī pie kamīna, vai pavadīt laiku pie televizora.

Piedāvājam rīkot seminārus, ģimenes viesības, kāzas kā arī korporatīvos pasākumus, nodrošinot naktsmājas, ēdināšanu un atpūtu pie jūras. Šī ir brīnišķīga vieta sporta aktivitātēm brīvā, sakoptā vidē.
Rudens pusē jūrā labi ķeras butes, bet no novembra līdz janvāra beigām piedāvājam piedalīties licencētā nēģu zvejā Rīvas upē ar sekojošu nēģu cepšanu un ēšanu pie Rīvas upes.
“Imantas” ir atvērtas visu gadu.

 

Par Jūrkalni

 

Vai tu zini vietu Latvijā, kur jūra reizēm mēdz būt zaļa kā tikko plaukusi bērza lapa?
Vai tu zini vietu Latvijā, kur jūra reizēm mēdz būt tik neganta, ka krasti atkāpjas?

 

Vai tu zini vietu Latvijā, kur jūrā migla reizēm mēdz velšus ievelties kā pelēks pūkains kaķis tavā klēpī?
Vai tu zini vietu Latvijā, kur krasts un jūra ir šķirti?
Ja nezini, tad pateikšu - tā ir Jūrkalnes puse.

 


Paraugies Latvijas kartē un tur, kaut kur vidū starp Ventspili un Liepāju, ieraudzīsi Jūrkalnes vārdu. Paveries vēl ciešāk šai kartē un pa labi un pa kreisi no Jūrkalnes saburtosi vēl dažus vietvārdus - Ulmali nāburgos Pāvilostai un Užavas upītes līkloču upīti ieteku Baltijas jūrā Ventspilij tuvāk.
Un, ja esi ieraudzījis, tad zini - starp šiem punktiem atrodas tas, ko piezemēti mēdz dēvēt par jūras stāvkrastu.
Viss. Šie vārdi beidzas, jo, tāpat kā nav iespējams aprakstīt Džokondas smaidu, tāpat nevar attēlot vaibstus, kas piemīt stāvkrastam un jūrai Jūrkalnes pusē.

 


Viduslaikos Jūrkalnei bijis cits vārds. Leģenda vēsta: kādam kuģim šais ūdeņos draudējusi bojāeja, un kapteinis solījis - ja laimēsies izglābties, vietā, kur tas noticis,  tiks uzcelta baznīca. Par glābēju izrādijies sēklis pie Jūrkalnes stāvkrasta. Un uzceltajai baznīcai dots vārds - Feliksberga. Tas - vāciski. Tulkojam - Laimīgais kalns...
Jūrkalne.
Vieta, kurā tiešām var iemīlēties.

 

 

 

Didzis Pakalns

Kā mūs atrast?

 

"Imantas" atrodas Jūrkalnes pagasta Labraga ciemā, Rietumkurzemes stāvkrastā, starp Ventspils, Liepājas and Kuldīgas pilsētām.

 

Kā nokļūt līdz mums:

Jūs varat izplānot savu maršrutu ar ViaMichelin

via-michelinMeklējiet kartē ar maršruta plānotāju:



Address:
City:
State:
Zip:







Ko apskatīt?

Jūrkalnes stāvkrasts

Jūrkalnes stāvkrasts




sea bluffsJūrkalnes stāvkrasts ir viena no gleznainākajām Baltijas jūras piekrastēm Latvijā ar klusu, civilizācijas neskartu pludmali un iespaidīgu līdz 20 m augstu stāvkrastu. Plašas iespējas gan mierīgai, gan aktīvai atpūtai.

No krasta kraujas uz pludmali ved speciāli veidotas kāpnes, kas jau vairākkārt ir atjaunotas, jo spēcīgu vētru laikā krasts atkāpjas par vairākiem metriem gadā. Kā liecina speciālisti, šī ir lieliski piemērota vieta paraplanierismam.


 

Koka tilts

Rīvas upes koka tilts ir vienīgais atgāžņu tipa koka tilts Latvijā un iespējams arī Eiropā.




wooden_bridgeEiropā koka atgāžņu sistēmas tilti ir bijuši zināmi jau viduslaikos. Mūsdienās, pastāvot stingrajiem Eiropas standartiem, koka tilti inženiertehniskā skatījumā savu nozīmi ir zaudējuši. Tomēr, kā atzīst ceļu un tiltu būvju speciālisti, šī senā gadu simtiem ilgā tradīcija būtu saglabājama atmiņā kā namdaru un inženieru prasmes apliecinājums. Par tilta un tā apkārtnes kultūrvēsturisko nozīmi liecina arī tas, ka tiltam ir ticis piešķirts jaunatklāta kultūras pieminekļa statuss. Latvijā šis ir viens no retajiem, ja ne vienīgais koka atgāžņu sistēmas konstrukcijas tilts, turklāt tas atrodas viegli atrodamā un ērti pieejamā vietā.

Upes augšpusē no tilta bijusi uzpludināta ūdenskrātuve, kuras enerģija gadsimta sākumā izmantota dzirnavu un vilnas kārstuves darbināšanai. Esošais krātuves ūdenskritums, ainaviskā Rīvas upes ieleja un vēsturiskais Rīvas upes tilts - šis dabas un kultūrvēsturiskais apskates objekts lieliski iekļaujas pagasta un Kurzemes reģiona tūrisma maršrutos.

Tilta rekonstrukciju 2001.-2002.gadā veica SIA "M.A - Taka". Darbu veikšanā būtiskāko finansējumu nodrošināja Latvijas autoceļu direkcija.
Atjaunotā tilta atklāšanas pasākuma laikā 2002. gada 25. maijā projekta idejas autori, finansētāji un darbu veicēji tilta margā iedzinuši simboliskas naglas.

 

2008.gadā, realizējot projektu projektu "Brauciet lēnām pār tiltu, draugi!", tika veikta tilta apstrāde ar aizsarglīdzekļiem un nomainīts bojātais tilta klājs.

2009.gadā, realizējot projektu "Jā dzīvai Rīvas upei" tika iztīrīts un atjaunots zivju ceļš caur vecās papes fabrikas aizsprosta dambi.

Dabas taka "Rīvas loki"

 

Apraksts

Dabas taka "Rīvas loki" sākas pie Ulmales-Labraga luterāņu baznīcas un vijas 3 kilometrus augšup, lejup pa Rīvas upes lejteces gleznaino senleju.Rīva šeit plūst kanjonveidīgā gravā, kuras dziļums saniedz 12 metrus. Skatam paveras neskaitāmi upes līkloči un stāvie krasta atsegumi.
Gaiss šeit ir neparasts, pilns ar jūras un priežu smaržu. Jūs netraucēti varēsiet baudīt klusumu un mieru, vērojot krāšņos dabas skatus un upes rāmo plūdumu. Ja būsiet uzmanīgi, var paveikties ieraudzīt zivju dzenīti vai melno stārķi!

Apmeklējot dabas taku, apmeklētājiem ieteicams ērts, pārgājieniem piemērots apģērbs un apavi.

Pārvietošanās iespējas:        

Mūsu viesu namā ir iespējams iznomāt nūjošanas nūjas kā arī iegādāties pārtiku termotraukos nelielam piknikam pastaigas laikā.
Taka daļēji pieejama ar asistentu, marķēta ar zaļu krāsu. Papildus informācija: viesu nams "Imantas", tālrunis: 29479335

Uzturēšanās noteikumi dabas takā:         

 

Jūrkalnes Sv.Jāzepa Romas katoļu baznīca

Baznīca uzcelta 1861.gadā un konsekrēta 1862.gadā




catolic_churchPirmā Jūrkalnes baznīca ir tikusi ieskalota jūrā. Tā esot bijusi būvēta laikā starp 1590. un 1610. gadu un pastāvēja kā Alšvangas baznīcas filiāle. Vēlāk, 1786. gadā, ar Kurzemes hercoga Pētera Bīrona palīdzību tika uzcelta jauna mūra baznīca, pie kuras bijuši arī kapi. Arī šie kapi ieskaloti jūrā Latvijas pirmās neatkarības laikā. Vēl 1925. gadā tajā vietā jūras krastā esot atradies vecs koka krusts un daži vecās baznīcas pamata akmeņi. No šīs baznīcas ir palicis vien metāla krusts ar pusmēnesim līdzīgu šķērsi apakšdaļā. 1862. gadā iesvētīta jaunā (jau trešā) tagadējā mūra baznīca.

1853. gada dekāna ziņojumā par viņa dekanāta kapličām teikts, ka Jūrkalnes kapliča ir sagruvusi no vecuma. Sīkākas ziņas par šo nožēlojamo faktu ir minētas 1857. gada dekāna aktos. Žemaitijas bīskaps ir pieprasījis no Kurzemes dekāna atsauksmi, vai Jūrkalnē ir vajadzīga baznīca. Dekāns Landsbergs 1857. gada 2. martā bīskapam ziņo, ka Jūrkalnē pāri par divsimt gadiem ir pastāvējusi mūra kapliča, bet kad tā no vecuma sākusi grūt, Kurzemes pārvalde atsūtījusi arhitektu Korfu to apskatīt un uz tā pavēli kapliča noārdīta. Ķieģeļi un dakstiņi nodoti uzglabāšanā Jūrkalnes muižai, bet tagad no tiem tur nekas vairs neesot atlicis. Jūrkalnes zemnieki soloties kolektes ceļā savākt līdzekļus priekš amatnieka, nopirkt vajadzīgās dzelzs daļas un pagatavot logus, bet muižai jādod mūra un koka materiāls, jo ar Kurzemes pārvaldes rīkojumu kapliča esot nojaukta. Baznīca Jūrkalnē tiešām esot nepieciešama, jo Alšvangas baznīca priekš jūrkalniešiem esot par tālu un arī maza. Svētdienās Alšvangā pat puse dievlūdzēju paliekot ārpusē, jo baznīcā viņiem nepietiekot vietas.


catolic_church2Iepriekš minētā dekāna ziņojumā teikts, ka šī mūra kapliča (celta 1786. gadā) nepilnos simts gados nogājusi nelietojamā stāvoklī un pavisam nojaukta. Ar vārdiem "no draudzes locekļiem paplašināta" patiesībā jāsaprot jaunbūve tagadējā veidā. Iespējams, ka tagadējā baznīca celta uz veciem pamatiem. Šī 1861. gadā celtā baznīca tiešām paplašināta, tikai 1870. gadā, piebūvējot pie ieejas torni, kura apakšdaļa tagad izveido 6 x 4 metri lielu baznīcas priekštelpu. Baznīcā ir divi altāri. Tornī divi zvani.

Saskaņā ar seno nostāstu, pirmajā (senākajā) baznīcā esot noticis dievkalpojums vētras laikā. Pie vecajiem kapiem esot slīcis kuģis. Mācītājs ar karogiem un kvēpināmo trauku, aicinādams tos draudzes locekļus, kas vēlas piedalīties, sekot - devies uz jūrmalu. Airu laiva devās kuģi glābt. Viņisasniedz to ar grūtībām un izglāba daļu no komandas. Kuģi ar kapteini un pārējiem komandas locekļiem pieskaloja krastā. Kapteinis šo vietu par godu laimīgai izglābšanai toreiz nosauca par Feliksbergu (laimīgo krastu), ko vēlāk nomainīja Pilsbergas nosaukums. Par Jūrkalni apdzīvotā vieta pārdēvēta pirmās neatkarības laikā.

Pēc cita stāsta, senos laikos, kad pa jūru vēl braukuši ar buriniekiem, viens no tiem tieši pret Jūrkalni gājis bojā. No kuģa apkalpes izglābies tikai viens virsnieks, kas krastā nonācis šo vietu nosaucis par Feliksbergu - laimīgo kalnu. Virsnieks pēc tautības bijis vācietis. Pret to vietu, kur jūrā nogrimis kuģis, izglābtais virsnieks toreiz licis uzcelt baznīcu.

Arī tagadējā Jūrkalnes baznīcā pie griestiem ir iekārts burinieka modelis - tas simbolizē šīs leģendas.

Ulmales -Labraga luterāņu baznīca

Ulmales - Labraga evaņģēliski luteriskā baznīca.




church_labrags

Baznīca celta 1896. gadā. Baznīcā ir slavena altārglezna - "Kristus pie krusta un Sv. Marija Magdalēna". Tapusi 19. gadsimtā, autors T. Šprengels. Leģenda vēsta, ka baznīca uzcelta tāpēc, ka Labraga muižkungam bijusi meita, kuru viņš gribējis salaulāt baznīcā, bet tolaik tādas Jūrkalnē neesot bijis.
Ulmales-Labraga draudzes pirmsākumi saistās ar Sakaslejas draudzi, jo sākotnēji Labragā ir bijis lūgšanu nams kā Sakaslejas draudzes filiāle.

Šobrīd (kopš 2006. gada janvāra) draudzē kalpo mācītājs Ojārs Freimanis.
Ulmales-Labraga draudzē šobrīd ir 54 reģistrēti locekļi. Baznīcas apsildīšana ir neefektīva, tādēļ draudzes darbība ziemas periodā ir minimāla. Ārpus dievkalpojumiem, kuri notiek reizi mēnesī, citu aktivitāšu draudzes dzīvē nav. Vasaras mēnešos dievkalpojumi ir labi apmeklēti - ap 30 cilvēku, jo Jūrkalne ir iecienīta vasaras atpūtnieku vieta. Draudzē ir tradīcija svinēt dievkalpojumu Līgo dienā. Šajā dievkalpojumā parasti vizītē Grobiņas iecirkņa prāvests.

Cerību bura

Piemiņas zīme „Cerību bura” latviešu bēgļiem uz Zviedriju 1944. - 1945. gadā.




wooden_bridgeLaika posmā no 1944. gada rudens līdz 1945. gada pavasarim, baidīdamies no atkārtotās PSRS okupācijas, bet nevēlēdamies evakuēties uz izpostīto un tāpat padomju armijas apdraudēto Vāciju, daļa Latvijas pilsoņu centās pa jūras ceļu, kā vienīgo iespējamo, nokļūt neitrālajā Zviedrijā.

Braucieni bija ļoti bīstami, jo bēgļus apdraudēja vācu patruļas gan krastā, gan jūrā, mīnas, padomju aviācija un karakuģi, kā arī vētras, jo pārcelšanās bieži notika atklātai jūrai nepiemērotos un pārslogotos kuterīšos un laivās, bez pietiekamiem degvielas un pārtikas krājumiem, jūras kartēm un navigācijas instrumentiem. Izbraukšana no Latvijas notika slepenībā, parasti bez uzskaites.

Zviedrijā bēgļus reģistrēja kopā ar igauņiem, kuru bija daudz vairāk, bet bērnus dažkārt vispār neuzskaitīja. Šo un citu iemeslu dēļ, Latvijas bēgļu skaitu Zviedrijā var lēst tikai aptuveni - ap 5000 personu. Laikam ejot, jaunajās mītnes zemēs, šie latvieši ne tikai apliecināja savu kultūras savdabību un savas izvēles politisko un sociālo nepieciešamību, bet arī gan saimnieciski, gan garīgi, gan sociāli veiksmīgi iekļāvās turienes sabiedrībā.

 

Bēgļu laivu ceļamērķis bija Latvijai vistuvākā Zviedrijas teritorijas daļa - Gotlandes sala, un braucieni visbiežāk sākās Kurzemes rietumu krastā (no Jūrkalnes līdz Gotlandes salai gaisa līnijā ir 90 jūras jūdzes jeb aptuveni 170 kilometri). To, ka Jūrkalnes pagastā ir bijusi viena no lielākajām bēgļu koncentrācijas vietām, apliecina fakts, ka "Bambaļu" mājās 1944. gada 18. novembrī notika nelegāla Latvijas inteliģences pārstāvju sanāksme, veltīta Latvijas valsts nodibināšanas svētkiem. ("Bambaļu" mājas bija Latvijas Centrālās Padomes (LCP) organizēto braucienu centra mītne.)

 

Projekta autors tēlnieks Ģirts Burvis piemiņas zīmi realizējis kā latviešu bēgļu piemiņu simbolizējošu cerību buru. Tajā pamanāmā plaisa ir šķiršanās dramatisma, pārvaramo grūtību un sāpju simbols mūsu tautas daļai svešumā.

 

Piemiņas zīme tapusi pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas iniciatīvas sadarbībā ar Jūrkalnes pagasta padomi.
Projekta realizāciju ar valsts prezidentes Vairas Vīķes - Freibergas atbalstu finansēja Kultūrkapitāla fonds.

Aldara 57°00' paralēles akmens

Robežakmens atrodas uz garākās paralēles, kas šķērso mūsu valsti. Tā ir 57° 00' paralēle.



aldaris_stoneVai tas ir Liktenis vai vienkārša sagadīšanās, bet lielākais alus darītājs Latvijā - a/s "Aldaris" - atrodas uz garākās paralēles, kas, šķērsojot mūsu zemi, vieno daudzas pilsētas, pagastus, tajos dzīvojošos un strādājošos cilvēkus, to likteņus. Tā ir 57°00' paralēle. Apzinot savu ģeogrāfisko atrašanās vietu, "Aldarim" 1999. gadā radās lieliska ideja - paralēli iezīmēt gan kartē, gan arī dabā - vietās, kur 57°00' paralēle šķērso "Aldari", kā arī Latvijas austrumu un rietumu robežas, - ar īpašām akmens zīmēm.

Ceļojums sākas "Aldara" pagalmā. Te tika atklāta pirmā akmens zīme kā apliecinājums tam, ka "Aldaris" patiešām atrodas uz 57°00' paralēles. Otro robežakmeni atklāja uz Latvijas austrumu robežas Latgalē, Upītes pagastā pie latgaliešu dzejnieka Ōduma Vizuļa dzimto māju vietas, bet trešo akmeni 1999. gada 21. augustā atklāja uz Latvijas rietumu robežas un 57°00' paralēles krustpunkta jūras krastā, Jūrkalnē.

Tomēr aldarieši nebija pirmie, kurus ieinteresējusi 57°00' paralēle. 1994. gadā šo ideju aizsāka Tukuma rajona vēstures muzeja, Tukuma rajona tūrisma informācijas centra un Kuldīgas rajona Rendas pagasta pašvaldības radošā grupa, kas izpētīja 57°00' paralēli Kurzemē. A/s "Aldaris" un producentu grupa "Acanthus" pazīstamā aktiera Gundara Āboliņa vadībā vēlējās šo ideju atbalstīt un attīstīt tālāk, pirmo reizi veicot ceļojumu pa paralēli cauri visai Latvijai.

online pharmacy